Kažoku kopšana.
Vispirmām kārtām kažokādas jāaizsargā no putekļiem un netīrumiem, kas nelabvēlīgi ietekmē kažokādas matiņus. Valkājot kažokādas pilsētvidē, uz katra matiņa nosēžas netīrumi. Izplūdes gāzes un rūpnīcu izmeši ir ķīmiski aktīvi un kopā ar sniegu nokļūst uz kažoka. Tas rezultējas ar ārējā izskata zudumu. Kārtīga un rūpīga kažokādu kopšana paildzina to lietošanas laiku un ļauj saglabāt labu ārējo izskatu.
Lai paildzinātu kažoka “mūžu”, mēs piedāvājam dažus noderīgus padomus.
-
Nestipriniet pie kažokādas dārglietas un izvairieties no asām kaklarotām un rokassprādzēm, kas var aizķerties un sabojāt kažokādu. Nenēsājiet uz pleca somas. Tas izraisa matiņu izkrišanu, tukšu laukumu un noberzumu veidošanos. Saskarē ar jostu kažokādas matiņi tiek saspiesti un var tikt bojāti. Labāk nēsājiet šalli, tas pasargās apkakli no matiņu sapīšanās.
-
Kažokādai nepatīk berze un slodze. Ja apsēžaties kažokā, tas jāatpogā, citādi aizdares tiks izplēstas kopā ar kažokādu. Lai kažoks nedeformētos un uz tā nepaliktu nospiedumi no sēdēšanas, uzlokiet apakšmalu vai vismaz pagrieziet to citādi, lai nesēdētu visu laiku vienā un tajā pašā vietā. Izkāpjot no transportlīdzekļa, papuriniet apakšmalu un izlīdziniet to ar roku. Ilgos braucienos novelciet kažoku. Ja nosalāt, vienkārši uzmetiet to uz pleciem. Automašīnu sēdekļi ar pārvalkiem, kas atgādina vafeļu dvieļus, kaitē kažokādai. Nav pieļaujams sēsties kažokā uz tā saucamā “vadītāja masāžas spilvena”.
-
Neizmantojiet nekādus izsmidzināmos līdzekļus pret kukaiņiem, kodēm un citas ķīmiskās vielas kažokādas tuvumā. Neapsmidziniet kažoku ar smaržām un dezodorantiem, tostarp matu laku – šīs vielas kaitē gan kažokam, gan tā oderei. Smaržas satur alkoholu, kas var izsausināt ādu. Tās iesūcas ādā, un pēc kāda laika var rasties nepatīkams aromāts.
-
Kažokādas, jo īpaši gaišas krāsas izstrādājumus nekad nedrīkst atstāt spilgtā gaismā, tās ietekmē kažokāda iegūst dzeltenīgu nokrāsu.
-
Ja jūsu kažoks ir garš, nepieļaujiet izkusuša sniega ar sāli, pretapledojuma reaģentu, ar kuriem tiek kaisītas ielas, nokļūšanu uz kažoka apakšējām malām. Šīs vielas ir postošas jūsu kažokam, jo tās satur noteiktas ķīmiskās vielas.
-
Nepieļaujiet kažokādas pilnīgu izmirkšanu! Lietū netiek nēsāti kažoki, tas nav lietusmētelis. Ja ir sniegputenis, izmantojiet lietussargu. Ja ārā ir slapjš laiks, nesteidziet karināt kažoku skapī, nekādā gadījumā nekariniet to uz āķa. Vispirms kārtīgi izpuriniet kažoku, lai nobirtu sniegs un mitrums pilienu veidā (nedrīkst ķemmēt slapju kažoku). Kažoks jāizžāvē, pakarinot to uz “platiem pleciņiem” (ne metāla) atklātā, labi vēdināmā telpā, bet obligāti tālāk prom no siltuma avota. Nežāvējiet kažoku ar fēnu, saulesgaismā vai virs uguns. Kad kažoks izžūs, izpuriniet to. Kažokam jākarājas pietiekami brīvi, tā, lai to nesaspiež citi garderobes priekšmeti. Pēc struktūras kažoka virsmu veido liels matiņu skaits, starp kuriem jācirkulē gaisam, lai tie nesaliptu kopā.